وَحَدَّثَنِيهِ مُحَمَّدُ بْنُ حَاتِمٍ، حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَكْرٍ، أَخْبَرَنَا ابْنُ جُرَيْجٍ، بِهَذَا الإِسْنَادِ وَقَالَ إِنَّ أَبَا الْعَبَّاسِ الشَّاعِرَ أَخْبَرَهُ . قَالَ مُسْلِمٌ أَبُو الْعَبَّاسِ السَّائِبُ بْنُ فَرُّوخَ مِنْ أَهْلِ مَكَّةَ ثِقَةٌ عَدْلٌ .
(Bu hadis) Ibn Jurayj(dan) shu isnodda (rivoyat qilindi) va u: «Abul-Abbos ash-Shoir (shoir) unga xabar berdi» dedi. Muslim: «Abul-Abbos — Soib ibn Farrux, Makka ahlidan, ishonchli, odil (kishi)» dedi.
وَحَدَّثَنَا عُبَيْدُ اللَّهِ بْنُ مُعَاذٍ، حَدَّثَنِي أَبِي، حَدَّثَنَا شُعْبَةُ، عَنْ حَبِيبٍ، سَمِعَ أَبَا الْعَبَّاسِ، سَمِعَ عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عَمْرٍو، - رضى الله عنهما - قَالَ قَالَ لِي رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " يَا عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عَمْرٍو إِنَّكَ لَتَصُومُ الدَّهْرَ وَتَقُومُ اللَّيْلَ وَإِنَّكَ إِذَا فَعَلْتَ ذَلِكَ هَجَمَتْ لَهُ الْعَيْنُ وَنَهِكَتْ لاَ صَامَ مَنْ صَامَ الأَبَدَ صَوْمُ ثَلاَثَةِ أَيَّامٍ مِنَ الشَّهْرِ صَوْمُ الشَّهْرِ كُلِّهِ " . قُلْتُ فَإِنِّي أُطِيقُ أَكْثَرَ مِنْ ذَلِكَ . قَالَ " فَصُمْ صَوْمَ دَاوُدَ كَانَ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمًا وَلاَ يَفِرُّ إِذَا لاَقَى " .
Abdulloh ibn Amr (roziyallahu anhumo) aytdi: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) menga: «Ey Abdulloh ibn Amr, albatta sen dahrni (doimiy) ro'za tutyapsan va kechani qoim turyapsan; va sen buni qilsang, ko'z botib (kirib) ketadi va horib qoladi. Abadiy ro'za tutgan kishi ro'za tutgan emas. Oydan uch kun ro'za tutish — butun oy ro'zasi(dek)dir» dedi. Men: «Men bundan ko'proqqa qodirman» dedim. U: «Unday bo'lsa, Dovud ro'zasini tut — u bir kun ro'za tutar, bir kun iftor qilar edi va (dushman bilan) uchrashganida qochmas edi» dedi.
وَحَدَّثَنَاهُ أَبُو كُرَيْبٍ، حَدَّثَنَا ابْنُ بِشْرٍ، عَنْ مِسْعَرٍ، حَدَّثَنَا حَبِيبُ بْنُ أَبِي ثَابِتٍ، بِهَذَا الإِسْنَادِ وَقَالَ " وَنَفِهَتِ النَّفْسُ " .
(Bu hadis) Habib ibn Abu Sobit(dan) shu isnodda (rivoyat qilindi) va u: «va nafs charchab (horib) qoladi» dedi.
حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ، حَدَّثَنَا سُفْيَانُ بْنُ عُيَيْنَةَ، عَنْ عَمْرٍو، عَنْ أَبِي الْعَبَّاسِ، عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو، - رضى الله عنهما - قَالَ قَالَ لِي رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " أَلَمْ أُخْبَرْ أَنَّكَ تَقُومُ اللَّيْلَ وَتَصُومُ النَّهَارَ " . قُلْتُ إِنِّي أَفْعَلُ ذَلِكَ . قَالَ " فَإِنَّكَ إِذَا فَعَلْتَ ذَلِكَ هَجَمَتْ عَيْنَاكَ وَنَفِهَتْ نَفْسُكَ لِعَيْنِكَ حَقٌّ وَلِنَفْسِكَ حَقٌّ وَلأَهْلِكَ حَقٌّ قُمْ وَنَمْ وَصُمْ وَأَفْطِرْ " .
Abdulloh ibn Amr (roziyallahu anhumo) aytdi: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) menga: «Sen kechani qoim turib, kunduzni ro'za tutyadiganing menga xabar berilmadimi?» dedi. Men: «Men buni qilyapman» dedim. U: «Albatta sen buni qilsang, ko'zlaring botib ketadi va nafsing horib qoladi; ko'zingning haqqi bor, nafsingning haqqi bor, ahlingning haqqi bor; (ibodatga) tur va uxla, ro'za tut va iftor qil» dedi.
وَحَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ، وَزُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ، قَالَ زُهَيْرٌ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ بْنُ، عُيَيْنَةَ عَنْ عَمْرِو بْنِ دِينَارٍ، عَنْ عَمْرِو بْنِ أَوْسٍ، عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو، - رضى الله عنهما - قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " إِنَّ أَحَبَّ الصِّيَامِ إِلَى اللَّهِ صِيَامُ دَاوُدَ وَأَحَبَّ الصَّلاَةِ إِلَى اللَّهِ صَلاَةُ دَاوُدَ عَلَيْهِ السَّلاَمُ كَانَ يَنَامُ نِصْفَ اللَّيْلِ وَيَقُومُ ثُلُثَهُ وَيَنَامُ سُدُسَهُ وَكَانَ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمًا " .
Abdulloh ibn Amr (roziyallahu anhumo) aytdi: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam): «Albatta Allahga eng sevimli ro'za — Dovud ro'zasi; va Allahga eng sevimli namoz — Dovud (alayhissalom)ning namozi(dir); u kechaning yarmida uxlar, uchdan birida qoim turar va oltidan birida (yana) uxlar edi; va u bir kun ro'za tutar, bir kun iftor qilar edi» dedi.
وَحَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ رَافِعٍ، حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّزَّاقِ، أَخْبَرَنَا ابْنُ جُرَيْجٍ، أَخْبَرَنِي عَمْرُو، بْنُ دِينَارٍ أَنَّ عَمْرَو بْنَ أَوْسٍ، أَخْبَرَهُ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرِو بْنِ الْعَاصِ، - رضى الله عنهما - أَنَّ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم قَالَ " أَحَبُّ الصِّيَامِ إِلَى اللَّهِ صِيَامُ دَاوُدَ كَانَ يَصُومُ نِصْفَ الدَّهْرِ وَأَحَبُّ الصَّلاَةِ إِلَى اللَّهِ عَزَّ وَجَلَّ صَلاَةُ دَاوُدَ - عَلَيْهِ السَّلاَمُ - كَانَ يَرْقُدُ شَطْرَ اللَّيْلِ ثُمَّ يَقُومُ ثُمَّ يَرْقُدُ آخِرَهُ يَقُومُ ثُلُثَ اللَّيْلِ بَعْدَ شَطْرِهِ " . قَالَ قُلْتُ لِعَمْرِو بْنِ دِينَارٍ أَعَمْرُو بْنُ أَوْسٍ كَانَ يَقُولُ يَقُومُ ثُلُثَ اللَّيْلِ بَعْدَ شَطْرِهِ قَالَ نَعَمْ .
Abdulloh ibn Amr ibn al-Os (roziyallahu anhumo) (rivoyat qildi)ki: Nabiy (sollallahu alayhi vasallam): «Allahga eng sevimli ro'za — Dovud ro'zasi; u dahrning yarmini (yil kunlarining yarmini) ro'za tutar edi; va Allah azza va jallaga eng sevimli namoz — Dovud (alayhissalom)ning namozi; u kechaning yarmida uxlar, keyin qoim turar, keyin oxirida (yana) uxlar edi; u kechaning yarmidan keyin uchdan birini qoim turar edi» dedi. (Roviy:) Men Amr ibn Dinorga: «Amr ibn Avs ‹kechaning yarmidan keyin uchdan birini qoim turar edi› der midi?» dedim. U: «Ha» dedi.
وَحَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ يَحْيَى، أَخْبَرَنَا خَالِدُ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ، عَنْ خَالِدٍ، عَنْ أَبِي قِلاَبَةَ، قَالَ أَخْبَرَنِي أَبُو الْمَلِيحِ، قَالَ دَخَلْتُ مَعَ أَبِيكَ عَلَى عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو فَحَدَّثَنَا أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم ذُكِرَ لَهُ صَوْمِي فَدَخَلَ عَلَىَّ فَأَلْقَيْتُ لَهُ وِسَادَةً مِنْ أَدَمٍ حَشْوُهَا لِيفٌ فَجَلَسَ عَلَى الأَرْضِ وَصَارَتِ الْوِسَادَةُ بَيْنِي وَبَيْنَهُ فَقَالَ لِي " أَمَا يَكْفِيكَ مِنْ كُلِّ شَهْرٍ ثَلاَثَةُ أَيَّامٍ " . قُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ . قَالَ " خَمْسًا " . قُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ . قَالَ " سَبْعًا " . قُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ . قَالَ " تِسْعًا " . قُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ . قَالَ " أَحَدَ عَشَرَ " . قُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ . فَقَالَ النَّبِيُّ صلى الله عليه وسلم " لاَ صَوْمَ فَوْقَ صَوْمِ دَاوُدَ شَطْرُ الدَّهْرِ صِيَامُ يَوْمٍ وَإِفْطَارُ يَوْمٍ " .
Abul-Malih aytdi: Men otang bilan Abdulloh ibn Amrning huzuriga kirdim; u bizga so'zladi: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam)ga mening ro'zam zikr qilindi; bas u mening oldimga kirdi; men unga teridan (yasalgan), ichi xurmo tolasi (lif) bilan to'ldirilgan bir yostiq tashladi m; u yerga o'tirdi, yostiq esa men bilan uning orasida qoldi. Bas u menga: «Senga har oydan uch kun yetarli emasmi?» dedi. Men: «Ey Rasulullah (ko'proq xohlayman)» dedim. U: «Besh(kun)» dedi. Men: «Ey Rasulullah» dedim. U: «Yetti(kun)» dedi. Men: «Ey Rasulullah» dedim. U: «To'qqiz(kun)» dedi. Men: «Ey Rasulullah» dedim. U: «O'n bir(kun)» dedi. Men: «Ey Rasulullah» dedim. Bas Nabiy (sollallahu alayhi vasallam): «Dovud ro'zasidan ortiq ro'za yo'q — dahrning yarmi: bir kun ro'za, bir kun iftor» dedi.
حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ، حَدَّثَنَا غُنْدَرٌ، عَنْ شُعْبَةَ، ح وَحَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْمُثَنَّى، حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ جَعْفَرٍ، حَدَّثَنَا شُعْبَةُ، عَنْ زِيَادِ بْنِ فَيَّاضٍ، قَالَ سَمِعْتُ أَبَا عِيَاضٍ، عَنْ عَبْدِ، اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو - رضى الله عنهما - أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم قَالَ لَهُ " صُمْ يَوْمًا وَلَكَ أَجْرُ مَا بَقِيَ " . قَالَ إِنِّي أُطِيقُ أَكْثَرَ مِنْ ذَلِكَ . قَالَ " صُمْ يَوْمَيْنِ وَلَكَ أَجْرُ مَا بَقِيَ " . قَالَ إِنِّي أُطِيقُ أَكْثَرَ مِنْ ذَلِكَ . قَالَ " صُمْ ثَلاَثَةَ أَيَّامٍ وَلَكَ أَجْرُ مَا بَقِيَ " . قَالَ إِنِّي أُطِيقُ أَكْثَرَ مِنْ ذَلِكَ . قَالَ " صُمْ أَرْبَعَةَ أَيَّامٍ وَلَكَ أَجْرُ مَا بَقِيَ " . قَالَ إِنِّي أُطِيقُ أَكْثَرَ مِنْ ذَلِكَ . قَالَ " صُمْ أَفْضَلَ الصِّيَامِ عِنْدَ اللَّهِ صَوْمَ دَاوُدَ - عَلَيْهِ السَّلاَمُ - كَانَ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمًا " .
Abdulloh ibn Amr (roziyallahu anhumo) (rivoyat qildi)ki: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) unga: «Bir kun ro'za tut, senga qolganlarning (qolgan kunlarning) ajri (ham) bor» dedi. U: «Men bundan ko'proqqa qodirman» dedi. U: «Ikki kun ro'za tut, senga qolganning ajri bor» dedi. U: «Men bundan ko'proqqa qodirman» dedi. U: «Uch kun ro'za tut, senga qolganning ajri bor» dedi. U: «Men bundan ko'proqqa qodirman» dedi. U: «To'rt kun ro'za tut, senga qolganning ajri bor» dedi. U: «Men bundan ko'proqqa qodirman» dedi. U: «Allah huzurida eng afzal ro'zani — Dovud (alayhissalom)ning ro'zasini — tut; u bir kun ro'za tutar, bir kun iftor qilar edi» dedi.
وَحَدَّثَنِي زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ، وَمُحَمَّدُ بْنُ حَاتِمٍ، جَمِيعًا عَنِ ابْنِ مَهْدِيٍّ، - قَالَ زُهَيْرٌ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ مَهْدِيٍّ، - حَدَّثَنَا سَلِيمُ بْنُ حَيَّانَ، حَدَّثَنَا سَعِيدُ بْنُ مِينَاءَ، قَالَ قَالَ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عَمْرٍو قَالَ لِي رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " يَا عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عَمْرٍو بَلَغَنِي أَنَّكَ تَصُومُ النَّهَارَ وَتَقُومُ اللَّيْلَ فَلاَ تَفْعَلْ فَإِنَّ لِجَسَدِكَ عَلَيْكَ حَظًّا وَلِعَيْنِكَ عَلَيْكَ حَظًّا وَإِنَّ لِزَوْجِكَ عَلَيْكَ حَظًّا صُمْ وَأَفْطِرْ صُمْ مِنْ كُلِّ شَهْرٍ ثَلاَثَةَ أَيَّامٍ فَذَلِكَ صَوْمُ الدَّهْرِ " . قُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ إِنَّ بِي قُوَّةً . قَالَ " فَصُمْ صَوْمَ دَاوُدَ - عَلَيْهِ السَّلاَمُ - صُمْ يَوْمًا وَأَفْطِرْ يَوْمًا " . فَكَانَ يَقُولُ يَا لَيْتَنِي أَخَذْتُ بِالرُّخْصَةِ .
Abdulloh ibn Amr aytdi: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) menga: «Ey Abdulloh ibn Amr, menga — sen kunduzni ro'za tutib, kechani qoim turyadiganing — yetdi; bunday qilma; chunki tanangning sen zimmangda ulushi bor, ko'zingning sen zimmangda ulushi bor, zavjangning sen zimmangda ulushi bor; ro'za tut va iftor qil; har oydan uch kun ro'za tut — bu — dahr ro'zasi(dir)» dedi. Men: «Ey Rasulullah, menda quvvat bor» dedim. U: «Unday bo'lsa, Dovud (alayhissalom)ning ro'zasini tut: bir kun ro'za tut, bir kun iftor qil» dedi. Bas u (Abdulloh) keyin: «Eh, koshkidi men ruxsatni qabul qilgan bo'lsam edi!» der edi.
حَدَّثَنَا شَيْبَانُ بْنُ فَرُّوخَ، حَدَّثَنَا عَبْدُ الْوَارِثِ، عَنْ يَزِيدَ الرِّشْكِ، قَالَ حَدَّثَتْنِي مُعَاذَةُ، الْعَدَوِيَّةُ أَنَّهَا سَأَلَتْ عَائِشَةَ زَوْجَ النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم أَكَانَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم يَصُومُ مِنْ كُلِّ شَهْرٍ ثَلاَثَةَ أَيَّامٍ قَالَتْ نَعَمْ . فَقُلْتُ لَهَا مِنْ أَىِّ أَيَّامِ الشَّهْرِ كَانَ يَصُومُ قَالَتْ لَمْ يَكُنْ يُبَالِي مِنْ أَىِّ أَيَّامِ الشَّهْرِ يَصُومُ .
Mu'oza al-Adaviyya (rivoyat qildi)ki: U Nabiy (sollallahu alayhi vasallam)ning zavjasi Oishadan: «Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) har oydan uch kun ro'za tutar midi?» deb so'radi. U: «Ha» dedi. Men unga: «Oyning qaysi kunlaridan ro'za tutar edi?» dedim. U: «Oyning qaysi kunlaridan ro'za tutishga parvo qilmas (e'tibor bermas) edi» dedi.
وَحَدَّثَنِي عَبْدُ اللَّهِ بْنُ مُحَمَّدِ بْنِ أَسْمَاءَ الضُّبَعِيُّ، حَدَّثَنَا مَهْدِيٌّ، - وَهُوَ ابْنُ مَيْمُونٍ - حَدَّثَنَا غَيْلاَنُ بْنُ جَرِيرٍ، عَنْ مُطَرِّفٍ، عَنْ عِمْرَانَ بْنِ حُصَيْنٍ، - رضى الله عنهما - أَنَّصلى الله عليه وسلم قَالَ لَهُ أَوْ قَالَ لِرَجُلٍ وَهُوَ يَسْمَعُ " يَا فُلاَنُ أَصُمْتَ مِنْ سُرَّةِ هَذَا الشَّهْرِ " . قَالَ لاَ . قَالَ " فَإِذَا أَفْطَرْتَ فَصُمْ يَوْمَيْنِ " .
Imron ibn Husayn (roziyallahu anhumo) (rivoyat qildi)ki: Nabiy (sollallahu alayhi vasallam) unga — yoki u eshitib turgan bir kishiga — : «Ey falon, sen shu oyning o'rtasidan (kunlaridan) ro'za tutdingmi?» dedi. U: «Yo'q» dedi. U: «Unday bo'lsa, (ramazondan) iftor qilganingda (chiqib bo'lganingda), ikki kun ro'za tut» dedi.
وَحَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ يَحْيَى التَّمِيمِيُّ، وَقُتَيْبَةُ بْنُ سَعِيدٍ، جَمِيعًا عَنْ حَمَّادٍ، - قَالَ يَحْيَى أَخْبَرَنَا حَمَّادُ بْنُ زَيْدٍ، - عَنْ غَيْلاَنَ، عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَعْبَدٍ الزِّمَّانِيِّ، عَنْ أَبِي قَتَادَةَ، رَجُلٌ أَتَى النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم فَقَالَ كَيْفَ تَصُومُ فَغَضِبَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم فَلَمَّا رَأَى عُمَرُ - رضى الله عنه - غَضَبَهُ قَالَ رَضِينَا بِاللَّهِ رَبًّا وَبِالإِسْلاَمِ دِينًا وَبِمُحَمَّدٍ نَبِيًّا نَعُوذُ بِاللَّهِ مِنْ غَضَبِ اللَّهِ وَغَضَبِ رَسُولِهِ . فَجَعَلَ عُمَرُ - رضى الله عنه - يُرَدِّدُ هَذَا الْكَلاَمَ حَتَّى سَكَنَ غَضَبُهُ فَقَالَ عُمَرُ يَا رَسُولَ اللَّهِ كَيْفَ بِمَنْ يَصُومُ الدَّهْرَ كُلَّهُ قَالَ " لاَ صَامَ وَلاَ أَفْطَرَ - أَوْ قَالَ - لَمْ يَصُمْ وَلَمْ يُفْطِرْ " . قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمَيْنِ وَيُفْطِرُ يَوْمًا قَالَ " وَيُطِيقُ ذَلِكَ أَحَدٌ " . قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمًا قَالَ " ذَاكَ صَوْمُ دَاوُدَ عَلَيْهِ السَّلاَمُ " . قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمَيْنِ قَالَ " وَدِدْتُ أَنِّي طُوِّقْتُ ذَلِكَ " . ثُمَّ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " ثَلاَثٌ مِنْ كُلِّ شَهْرٍ وَرَمَضَانُ إِلَى رَمَضَانَ فَهَذَا صِيَامُ الدَّهْرِ كُلِّهِ صِيَامُ يَوْمِ عَرَفَةَ أَحْتَسِبُ عَلَى اللَّهِ أَنْ يُكَفِّرَ السَّنَةَ الَّتِي قَبْلَهُ وَالسَّنَةَ الَّتِي بَعْدَهُ وَصِيَامُ يَوْمِ عَاشُورَاءَ أَحْتَسِبُ عَلَى اللَّهِ أَنْ يُكَفِّرَ السَّنَةَ الَّتِي قَبْلَهُ " .
Abu Qatoda (roziyallahu anhu) (rivoyat qildi)ki: Bir kishi Nabiy (sollallahu alayhi vasallam)ga keldi va: «Sen qanay ro'za tutasan?» dedi. Bas Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) g'azablandi. Umar (roziyallahu anhu) uning g'azabini ko'rganida: «Biz Allahni Robb (deb), islomni diyn (deb) va Muhammadni Nabiy (deb) qabul qildik (rozimiz); Allahning g'azabidan va Rasulining g'azabidan Allahga panoh tilaymiz» dedi. Bas Umar (roziyallahu anhu) shu so'zni — uning g'azabi tinchiguncha — takrorlay boshladi. Bas Umar: «Ey Rasulullah, butun dahrni ro'za tutgan kishi qanay (bo'ladi)?» dedi. U: «(U) ro'za ham tutgan emas, iftor ham qilgan emas — yoki: ro'za tutmadi, iftor ham qilmadi» dedi. U: «Ikki kun ro'za tutib, bir kun iftor qilgan kishi qanay?» dedi. U: «Bunga biror kishi qodir bo'ladimi?!» dedi. U: «Bir kun ro'za tutib, bir kun iftor qilgan kishi qanay?» dedi. U: «U — Dovud (alayhissalom)ning ro'zasi» dedi. U: «Bir kun ro'za tutib, ikki kun iftor qilgan kishi qanay?» dedi. U: «Men bunga qodir qilishimni (toqat berilishimni) yoqtirar edim» dedi. Keyin Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam): «Har oydan uch (kun) va ramazondan ramazongacha — mana bu butun dahr ro'zasi(dir); Arafa kuni ro'zasi — Allahdan undan oldingi yil va undan keyingi yilni kaffarat qilishini umid qilaman; Oshuro kuni ro'zasi — Allahdan undan oldingi yilni kaffarat qilishini umid qilaman» dedi.
حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْمُثَنَّى، وَمُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ، - وَاللَّفْظُ لاِبْنِ الْمُثَنَّى - قَالاَ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ جَعْفَرٍ، حَدَّثَنَا شُعْبَةُ، عَنْ غَيْلاَنَ بْنِ جَرِيرٍ، سَمِعَ عَبْدَ اللَّهِ بْنَ مَعْبَدٍ الزِّمَّانِيَّ، عَنْ أَبِي قَتَادَةَ الأَنْصَارِيِّ، رضى الله عنه أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم سُئِلَ عَنْ صَوْمِهِ قَالَ فَغَضِبَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم فَقَالَ عُمَرُ رضى الله عنه رَضِينَا بِاللَّهِ رَبًّا وَبِالإِسْلاَمِ دِينًا وَبِمُحَمَّدٍ رَسُولاً وَبِبَيْعَتِنَا بَيْعَةً . قَالَ فَسُئِلَ عَنْ صِيَامِ الدَّهْرِ فَقَالَ " لاَ صَامَ وَلاَ أَفْطَرَ " . أَوْ " مَا صَامَ وَمَا أَفْطَرَ " . قَالَ فَسُئِلَ عَنْ صَوْمِ يَوْمَيْنِ وَإِفْطَارِ يَوْمٍ قَالَ " وَمَنْ يُطِيقُ ذَلِكَ " . قَالَ وَسُئِلَ عَنْ صَوْمِ يَوْمٍ وَإِفْطَارِ يَوْمَيْنِ قَالَ " لَيْتَ أَنَّ اللَّهَ قَوَّانَا لِذَلِكَ " . قَالَ وَسُئِلَ عَنْ صَوْمِ يَوْمٍ وَإِفْطَارِ يَوْمٍ قَالَ " ذَاكَ صَوْمُ أَخِي دَاوُدَ عَلَيْهِ السَّلاَمُ " . قَالَ وَسُئِلَ عَنْ صَوْمِ يَوْمِ الاِثْنَيْنِ قَالَ " ذَاكَ يَوْمٌ وُلِدْتُ فِيهِ وَيَوْمٌ بُعِثْتُ أَوْ أُنْزِلَ عَلَىَّ فِيهِ " . قَالَ فَقَالَ " صَوْمُ ثَلاَثَةٍ مِنْ كُلِّ شَهْرٍ وَرَمَضَانَ إِلَى رَمَضَانَ صَوْمُ الدَّهْرِ " . قَالَ وَسُئِلَ عَنْ صَوْمِ يَوْمِ عَرَفَةَ فَقَالَ " يُكَفِّرُ السَّنَةَ الْمَاضِيَةَ وَالْبَاقِيَةَ " . قَالَ وَسُئِلَ عَنْ صَوْمِ يَوْمِ عَاشُورَاءَ فَقَالَ " يُكَفِّرُ السَّنَةَ الْمَاضِيَةَ " . وَفِي هَذَا الْحَدِيثِ مِنْ رِوَايَةِ شُعْبَةَ قَالَ وَسُئِلَ عَنْ صَوْمِ يَوْمِ الاِثْنَيْنِ وَالْخَمِيسِ فَسَكَتْنَا عَنْ ذِكْرِ الْخَمِيسِ لَمَّا نَرَاهُ وَهْمًا .
Abu Qatoda al-Ansoriy (roziyallahu anhu) (rivoyat qildi)ki: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam)dan o'z ro'zasi haqida so'raldi. Bas Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) g'azablandi. Bas Umar (roziyallahu anhu): «Biz Allahni Robb (deb), islomni diyn (deb), Muhammadni Rasul (deb) va o'z bay'atimizni bay'at (deb) qabul qildik (rozimiz)» dedi. (Roviy:) Bas dahr ro'zasi haqida so'raldi; u: «(U) ro'za ham tutgan emas, iftor ham qilgan emas» — yoki: «ro'za tutmadi, iftor ham qilmadi» dedi. Ikki kun ro'za, bir kun iftor haqida so'raldi; u: «Bunga kim qodir bo'ladi?!» dedi. Bir kun ro'za, ikki kun iftor haqida so'raldi; u: «Koshkidi Allah bizni bunga qodir qilsa edi!» dedi. Bir kun ro'za, bir kun iftor haqida so'raldi; u: «U — birodarim Dovud (alayhissalom)ning ro'zasi» dedi. Dushanba kuni ro'zasi haqida so'raldi; u: «U — men unda tug'ilgan kun va unda men (payg'ambar qilib) yuborilgan — yoki: unda menga (vahiy) nozil qilingan — kun» dedi. Keyin u: «Har oydan uch (kun) ro'zasi va ramazondan ramazongacha — dahr ro'zasi(dir)» dedi. Arafa kuni ro'zasi haqida so'raldi; u: «(U) o'tgan va kelajak (kelgusi) yilni kaffarat qiladi» dedi. Oshuro kuni ro'zasi haqida so'raldi; u: «(U) o'tgan yilni kaffarat qiladi» dedi. Shu'baning rivoyatida(gi) bu hadisda: «Dushanba va payshanba kuni ro'zasi haqida so'raldi» dedi; biz payshanbani zikr qilishdan (saqlandik) — uni vahm (xato) deb ko'rganimiz uchun.
وَحَدَّثَنَاهُ عُبَيْدُ اللَّهِ بْنُ مُعَاذٍ، حَدَّثَنَا أَبِي ح، وَحَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ، حَدَّثَنَا شَبَابَةُ، ح وَحَدَّثَنَا إِسْحَاقُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ، أَخْبَرَنَا النَّضْرُ بْنُ شُمَيْلٍ، كُلُّهُمْ عَنْ شُعْبَةَ، بِهَذَا الإِسْنَادِ.
(Bu hadis) ularning hammasidan, Shu'ba(dan) shu isnodda (rivoyat qilindi).
وَحَدَّثَنِي أَحْمَدُ بْنُ سَعِيدٍ الدَّارِمِيُّ، حَدَّثَنَا حَبَّانُ بْنُ هِلاَلٍ، حَدَّثَنَا أَبَانُ الْعَطَّارُ، حَدَّثَنَا غَيْلاَنُ بْنُ جَرِيرٍ، فِي هَذَا الإِسْنَادِ بِمِثْلِ حَدِيثِ شُعْبَةَ غَيْرَ أَنَّهُ ذَكَرَ فِيهِ الاِثْنَيْنِ وَلَمْ يَذْكُرِ الْخَمِيسَ .
(Bu hadis) G'aylon ibn Jarir(dan) shu isnodda — Shu'baning hadisi misli(da rivoyat qilindi); faqat u unda dushanbani zikr qildi va payshanbani zikr qilmadi.
وَحَدَّثَنِي زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ، حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ مَهْدِيٍّ، حَدَّثَنَا مَهْدِيُّ بْنُ مَيْمُونٍ، عَنْ غَيْلاَنَ، عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَعْبَدٍ الزِّمَّانِيِّ، عَنْ أَبِي قَتَادَةَ الأَنْصَارِيِّ، رضى الله عنه أَنَّرَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم سُئِلَ عَنْ صَوْمِ الاِثْنَيْنِ فَقَالَ " فِيهِ وُلِدْتُ وَفِيهِ أُنْزِلَ عَلَىَّ " .
Abu Qatoda al-Ansoriy (roziyallahu anhu) (rivoyat qildi)ki: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam)dan dushanba (kuni) ro'zasi haqida so'raldi. U: «Unda men tug'ildim va unda menga (vahiy) nozil qilindi» dedi.
حَدَّثَنَا هَدَّابُ بْنُ خَالِدٍ، حَدَّثَنَا حَمَّادُ بْنُ سَلَمَةَ، عَنْ ثَابِتٍ، عَنْ مُطَرِّفٍ، - وَلَمْ أَفْهَمْ مُطَرِّفًا مِنْ هَدَّابٍ - عَنْ عِمْرَانَ بْنِ حُصَيْنٍ، - رضى الله عنهما - أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم قَالَ لَهُ أَوْ لآخَرَ " أَصُمْتَ مِنْ سَرَرِ شَعْبَانَ " . قَالَ لاَ . قَالَ " فَإِذَا أَفْطَرْتَ فَصُمْ يَوْمَيْنِ " .
Imron ibn Husayn (roziyallahu anhumo) (rivoyat qildi)ki: Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam) unga — yoki boshqa biriga — : «Sen sha'bonning oxiridan (sarari) ro'za tutdingmi?» dedi. U: «Yo'q» dedi. U: «Unday bo'lsa, (ramazondan) iftor qilganingda, ikki kun ro'za tut» dedi.
وَحَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ، حَدَّثَنَا يَزِيدُ بْنُ هَارُونَ، عَنِ الْجُرَيْرِيِّ، عَنْ أَبِي، الْعَلاَءِ عَنْ مُطَرِّفٍ، عَنْ عِمْرَانَ بْنِ حُصَيْنٍ، - رضى الله عنهما - أَنَّ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم قَالَ لِرَجُلٍ " هَلْ صُمْتَ مِنْ سُرَرِ هَذَا الشَّهْرِ شَيْئًا " . قَالَ لاَ . فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " فَإِذَا أَفْطَرْتَ مِنْ رَمَضَانَ فَصُمْ يَوْمَيْنِ مَكَانَهُ " .
Imron ibn Husayn (roziyallahu anhumo) (rivoyat qildi)ki: Nabiy (sollallahu alayhi vasallam) bir kishiga: «Sen shu oyning oxiridan (kunlaridan) biror narsa ro'za tutdingmi?» dedi. U: «Yo'q» dedi. Bas Rasulullah (sollallahu alayhi vasallam): «Unday bo'lsa, ramazondan iftor qilganingda, uning o'rniga ikki kun ro'za tut» dedi.
حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْمُثَنَّى، حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ جَعْفَرٍ، حَدَّثَنَا شُعْبَةُ، عَنِ ابْنِ أَخِي، مُطَرِّفِ بْنِ الشِّخِّيرِ قَالَ سَمِعْتُ مُطَرِّفًا، يُحَدِّثُ عَنْ عِمْرَانَ بْنِ حُصَيْنٍ، - رضى الله عنهما - أَنَّصلى الله عليه وسلم قَالَ لِرَجُلٍ " هَلْ صُمْتَ مِنْ سِرَرِ هَذَا الشَّهْرِ شَيْئًا " . يَعْنِي شَعْبَانَ . قَالَ لاَ . قَالَ فَقَالَ لَهُ " إِذَا أَفْطَرْتَ رَمَضَانَ فَصُمْ يَوْمًا أَوْ يَوْمَيْنِ " . شُعْبَةُ الَّذِي شَكَّ فِيهِ قَالَ وَأَظُنُّهُ قَالَ يَوْمَيْنِ .
Imron ibn Husayn (roziyallahu anhumo) (rivoyat qildi)ki: Nabiy (sollallahu alayhi vasallam) bir kishiga: «Sen shu oyning oxiridan — ya'ni sha'bondan — biror narsa ro'za tutdingmi?» dedi. U: «Yo'q» dedi. Bas unga: «Ramazondan iftor qilganingda, bir kun yoki ikki kun ro'za tut» dedi. Shu'ba — bunda shubhalangan(roviy)dir; u: «O'ylaymanki, u ‹ikki kun› dedi» dedi.
وَحَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ قُدَامَةَ، وَيَحْيَى اللُّؤْلُؤِيُّ، قَالاَ أَخْبَرَنَا النَّضْرُ، أَخْبَرَنَا شُعْبَةُ، حَدَّثَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ هَانِئِ ابْنِ أَخِي، مُطَرِّفٍ فِي هَذَا الإِسْنَادِ . بِمِثْلِهِ .
(Bu hadis) Mutarrifning jiyani Abdulloh ibn Honi(dan) shu isnodda — uning misli(da rivoyat qilindi).